2019.gada brauciens uz Maroku

Pirmo reizi speram kāju jaunā kontinentā…


Jaunā gada svinības visi esam variāk vai mazāk pieraduši piedzīvot draugu vai ģimenes lokā, 13. Novembra krastmalā ar salūtu un šampanieša glāzi vai arī vienkārši nogulēt. Kā nu kuram labpatīk. Taču 25. decembra rīta, iekāpjot autobusā un tiesājot fisom sagādātos mandarīnu un piparkūku kalnus, neviens no mums pat nevarēja iedomāties, ka 2020. gadu sagaidīsim Kasablankas tējnīcā, dzerot pārsaldinātu arābu tēju un ēdot saldējuma torti. Un neredzot absolūti nekādas izmaiņas apkārtējo vitējo sejās. Tradīcijas tomēr atšķiras.






Rīga - Vīne - Parīze - Madride - Pamplona - Gibraltārs - Kasablanka - Fesa - Šeifšauna - Seviļa - Valensija - Milāna - Venēcija - Prāga - Rīga


Šis brauciens varētu nopeltīt visspontānākā medaļu, jo, lai gan pieturējāmies pie programmas cik vien iespējams, ieguvām veselu dienu Venēcijā, kas iesākumā nebija plānots, pāris stundas mājīgajā un krāsainajā Pamplonā, kur jebkurš vecpilsētas laukums ir kā vietējo dzīvojamā istaba, kā dienu plašajā un eiropeiskajā Seviļā. Taču ķirsītis deserta gala noteikti bija divas grandiozas nakts pieturvietas – Gaudi Sagrada Famlia Barselonā un zili krāsotām mājām piepildītā Šefšauenas vecpilsēta, kas, laternu izgaismota, izskatījās ipaši iespaidīgi.


Smieklu pārpilna diena noteikti bija Gibraltārā. Kurš kāpa, kurš brauca ar vagoniņu, bet par akmens masas galotnē redzamo skatu lielāku prieku sniedza tikai mērkaķi. Ja vecie jau brīžiem izskatījās garlaikoti no kārtējo cilvēku redzēšanas, tad jaunākie un pavisam maziņie nāca klāt paši, sēdās uz pleca un piedāvāja savus atblusošanas pakalpojumus. Neaizmirstams bija arī skats vakarā, sēžot klintij pa vidu – pie kājām redzi paša Gibraltāra uguntiņas, tepat blakus kāda Spānijas pierobežas pilsēta dzīvelīgi čalo, bet pāri jūras šaurumam paveras pavisam cita pasaule – Āfrika…





Maroka mums visiem bija kultūršoks -cilvēki it kā ārkārtīgi draudzīgi, bet tajā pašā laikā, novietojot autobusu pie viesnīcas, pienāca klāt vecītis un franciski prasīja samaksu par apstāšanos uz viņa ielas. Nu kad viņa, tad viņa, neies jau ar vietējiem strīdēties. Mūsu, balto tūristu, grupa vakara pastaigā pa Kasablanku tika pavadīta ar policijas eskortu papildu drošībai, kaut gan nekādas briesmas īsti nedraudēja – cilvēki atskatījās, taču nekādu īpašu uzmanību nepievērsa. Iespaidīgā mošeja, palmas brīžiem ielas vidū, ik pa brīdim redzamā franču ietekme Kasablankas arhitektūrā, neskaitāmie flīzīšu raksti, Fesas mazo vecpilsētas ieliņu/tuneļu labirints un ādas izstrādājumu pārpilnība – tas viss deva ārkārtīgi unikālu materiālu lieliskām atmiņām un daudziem brauciena dalībniekiem noteikti ierinojās kā viens no interesantāk pavadītajiem jaunā gada iesākumiem.


Braucienā devāmies ar 2012 gada VIP klases autobusu, kopā bijām 47 jaunieši un brauciena organizatoru komanda.

296 views

Related Posts

See All